Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolas audzināšanas programma


 

Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolas

AUDZINĀŠANAS PROGRAMMA

/2016-2021/

Rēzeknes novada Sakstagala pagastā

29.08.2016.

 

 

Izstrādāta pamatojoties uz

  • Izglītības likuma panta 38. un 39. punktu

 

  • Ministru kabineta noteikumiem Nr. 480Rīgā 2016. gada 15. jūlijā

„Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība”

  • VISC Metodisko līdzekli „Klases stundu programmas paraugs”/2016/
  • Skolas galveno mērķi: „Palīdzēt augt un attīstīties labam, sirsnīgam un gudram cilvēkbērnam”.
  • Vispārīgie jautājumi
  • Audzināšana ir mērķtiecīgi organizēta izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa, izglītojamā vispusīgas, tajā skaitā tikumiskās, attīstības veicināšana un attieksmju veidošana.
  • Audzināšana ir virzīta uz sociālās un kultūras pieredzes ieguvi, izglītojamo emocionālā intelekta attīstību un pašregulāciju, vērtību sistēmas veidošanos un tikumu izkopšanu (vērtībizglītošanu) attiecību veidošanai, sadarbībai, pilsoniski atbildīgai un veiksmīgai dzīvei sabiedrībā.
  • Audzināšana ir cieši saistīta ar pašaudzināšanu (pašizziņu un pašpilnveidi).
  • Izglītības procesā veicina izglītojamā izpratni, atbildīgu attieksmi un rīcību, kas apliecina šādas vērtības – dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts1. Audzināšanas mērķis, uzdevumi un izkopjamie tikumi

„Tapšana par cilvēku ir dvēseles mantošana, audzināšana, kopšana, sildīšana un spodrināšana ar visu labāko un skaistāko, kas ir citos cilvēkos un pasaulē ap mums.”

/J.Klīdzējs/

Audzināšanas mērķis ir nodrošināt iespēju katram izglītojamam kļūt par krietnu cilvēku, tikumisku, rīcībspējīgu un atbildīgu personību sabiedrībā, veicināt izglītojamā izpratni par vērtībām un tikumiem, sekmējot to iedzīvināšanu, bagātināt kultūrvēsturisko pieredzi, stiprināt piederību un lojalitāti Latvijas valstij.

 

Audzināšanas uzdevumi attieksmes veidošanai ir veicināt izglītojamo:

  • spēju brīvi un patstāvīgi domāt, attīstot kritisko domāšanu, morālo spriestspēju un sekmējot atbildīgu rīcību;
  • sevis apzināšanos, pašizziņu, gribas audzināšanu, pašpilnveidi un pozitīvu pašvērtējumu, pašaudzināšanu mūža garumā;
  • brīvību kā iespēju īstenot savus centienus un mērķus, neierobežojot citu personu pamattiesības, tajā skaitā brīvību;
  • pašdisciplīnu, izpratni par pienākumiem un tiesībām un sekmēt to ievērošanu;
  • cieņu pret dzīvību, sevi un citiem, veselību veicinošu un drošu paradumu izkopšanu;
  • orientāciju uz ģimeni, laulību, paaudžu vienotības apzināšanos vērtību saglabāšanā, tautas ataudzē un valsts attīstībā;
  • piederību Latvijas, Eiropas un pasaules kultūrtelpai, izpratni par vispārcilvēciskajām un kristīgajām vērtībām, latvisko dzīvesziņu, kultūras mantojumu, tradīcijām un to saglabāšanu, līdzdalību kultūras mantojuma un tradīciju pārnesē un latviskās kultūrtelpas attīstībā mūsdienās;
  • mērķtiecīgu attieksmi pret darbu kā personības pašrealizācijas un eksistences līdzekļu iegūšanas veidu un labklājības avotu;
  • nacionālās identitātes un valstiskuma apziņu, lojalitāti Latvijas valstij, Satversmei un patriotismu;
  • sadarbību izglītošanās procesā un ārpus tā, pilsonisko līdzdalību demokrātiskas sabiedrības nostiprināšanā;
  • atbildību par dabas un apkārtējās vides aizsardzību un ilgtspēju.

Audzināšanas procesā būtiskākie izkopjamie tikumi (indivīda brīvas domāšanas un rīcības izpausmes) ir:

  • atbildība – griba un spēja paredzēt savas izvēles un rīcības sekas un rīkoties, respektējot cita cilvēka cieņu un brīvību;
  • centība – čaklums, uzcītība, rūpība un griba jebkuru darbu veikt pēc iespējas mērķtiecīgāk, kvalitatīvāk un produktīvāk;
  • drosme – izlēmība, baiļu pārvarēšana, rakstura stingrība, situācijas novērtēšana un cieņpilna rīcība, uzņēmība, centieni pēc taisnīgā un labā;
  • godīgums – uzticamība, patiesums, vārdu un darbu saskaņa;
  • gudrība – māka izmantot zināšanas labā veicināšanai savā un sabiedrības dzīvē;
  • laipnība – vēlība, atsaucība pret citiem, pieklājība;
  • līdzcietība – attīstīta empātija, vēlme iejusties otra pārdzīvojumos un aktīvs atbalsts;
  • mērenība – rīcības un uzskatu līdzsvarotība, spēja nošķirt saprātīgas vēlmes no nesaprātīgām un atteikties no nevajadzīgā, atturēšanās no tā, kas traucē personas attīstību;
  • savaldība – uzvedības un emociju izpausmju kontrole un vadība, respektējot savu un citu cilvēku brīvību, kā arī cienot sevi un citus;
  • solidaritāte – savstarpējs atbalsts un rīcības saskaņotība, rūpes par savu, citu un kopīgu labumu, demokrātisks dialogs ar citiem;
  • taisnīgums – godprātīga lemšana, cilvēktiesību un citu saprātīgu interešu un morāles normu ievērošana;
  • tolerance – iecietība, vēlme izprast atšķirīgo (piemēram, cilvēka ārējo izskatu, veselības stāvokli, uzvedību, viedokli, ticību, paražas).

 

III. Audzināšanas mērķa un uzdevumu īstenošana izglītības iestādē

Audzināšanas process ir vienots, pēctecīgs, nepārtraukts un daudzveidīgs. Vērtības un tikumus izkopj, pedagogiem un izglītojamiem iedzīvinot tikumus savstarpējās attiecībās un pilnveidojot savu vērtību sistēmu.

 Izglītojamo audzināšanu īsteno:

  • mācību stundās,
  • klases vai grupas audzinātāja stundā,
  • ārpusstundu nodarbībās, starpbrīžos,
  • interešu izglītības programmās,
  • dažādos izglītības iestādes organizētajos pasākumos un projektos (izglītības iestādē un ārpus tās),
  • ikdienas sadzīves situācijās;
  • pedagogiem sadarbojoties ar izglītojamā vecākiem (personām, kas īsteno aizgādību) un izglītojamā ģimeni;
  • pedagoģiskajā sadarbībā, izglītojamo un pedagogu, atbalsta personāla un citu izglītības iestādē nodarbināto personu mijattiecībās.
  • izglītības iestādei nodrošinot estētisku, funkcionālu, drošu un izglītojamā vispusīgai attīstībai labvēlīgu mācību un audzināšanas vidi

 

 

  1. Audzināšanas programmas mērķauditorija

Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolas 1.-9.klašu skolēni un pedagogi.

Skolas vīzija: „Augt kopā ar cilvēkbērnu”

 

  1. Izglītības iestādes darbība audzināšanas mērķa un uzdevumu īstenošanā
  • ievēro tiesiskumu un vienlīdzību pret visiem izglītojamiem neatkarīgi no izglītojamā vai viņa ģimenes locekļu rases, tautības, dzimuma, vecuma, valodas, sociālās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, veselības stāvokļa vai citu apstākļu dēļ;
  • respektē katra izglītojamā attīstības individuālās īpatnības, reliģiskās, lingvistiskās, kultūras un sociāli emocionālās vides atšķirības, dažādās spējas, atšķirīgās izglītības un īpašās vajadzības;
  • veicina izglītojamā izpratni par vērtībām, uzdevumiem un tikumiem, nodrošina kritiskās domāšanas un morālās spriestspējas attīstību, motivē tikumiskai rīcībai, sadarbībai un savstarpējam atbalstam, latviskās kultūrtelpas, tradicionālās kultūras, tajā skaitā tās lokālo un reģionālo atšķirību, un ētiskā mantojuma iepazīšanai un radošai tālāknodošanai;
  • veicina izglītojamā izpratni par ģimeni un laulību kā īpaši aizsargājamām vērtībām, ģimenes veidošanu, vecāku lomu un savstarpējām attiecībām ģimenē, organizē pasākumus, kas sekmē šo vērtību nostiprināšanu;
  • stiprina izglītojamā valstiskuma apziņu, veicina pilsonisko līdzdalību un iniciatīvu, lojalitāti un patriotismu, tajā skaitā organizējot valsts svētku un latviešu tautas tradicionālo svētku svinēšanu, atceres un atzīmējamo dienu ievērošanu un citus pasākumus, kas padziļina izpratni par Latvijas vēsturi, valsts rašanos, valstiskuma atjaunošanu, tautas likteni, brīvības cīņām un valsts aizsardzību, veicina lepnumu par Latvijas valsti un cilvēkiem, popularizē cilvēku dzīves un darbības piemērus, kas apliecina pašaizliedzību un nesavtību Latvijas valsts labā, veicina piederību savai izglītības iestādei, novadam, pilsētai un informē par pilsoniskās līdzdalības iespējām;
  • veicina izglītojamo un pedagogu valsts valodas lietošanu un izkopšanu;
  • veicina izglītojamā patstāvību un atbildīgu rīcību, nodrošina izglītojamo pārstāvniecību un līdzdalību priekšlikumu izteikšanā un lēmumu pieņemšanā, to izpildes nodrošināšanā un kontrolē, tajā skaitā izglītojamo pašpārvaldes darbā
  1. Audzināšanas darba galvenie virzieni

 Piederības un atbildības veidošana, pilsoniskā audzināšana- piederīgs savai ģimenei, skolai, pagastam, novadam un valstij-veicināt skolēnu izpratni par indivīda un sabiedrības mijiedarbību, līdzatbildību par apkārtējiem procesiem un personīgās aktivitātes nozīmi sabiedrisko notikumu veidošanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā; akceptēt skolēnu personisko lomu un uzdevumus ģimenes attiecībās, piederības veidošanā savam novadam un valstiskās apziņas stiprināšanā

„Mans novads, ko šūpo baltās pīpenes, priežu šalkoņa saplūst kopā ar Rāznas un Lubāna viļņu runāšanu, tas ir domāts tieši Tev. Tu esi daļa no šī lielā un skaistā. To neviens nespēs atņemt. Tas ir tavs no dzimšanas, tāpēc tā ir tava atbildība”/ J.Klīdzējs /

 

  1. Tikumiskās audzināšanas veicināšana un vērtību sistēmas veidošana klases audzinātāja un mācību priekšmetu stundās.

„Katrā cilvēkā puspirksta biezumā ir labais, otra puspirksta biezumā nelabais. Tas cilvēks, kas māk to nelabo sevī turēt tā kā pažmiegtu zem papēža, tāds māk dzīvot kā labs cilvēks.” / J.Klīdzējs /

 

  1. Radošo spēju un talantu izkopšana- skolēnu sagatavošana un dalība interešu izglītības pulciņos, konkursos, olimpiādēs, utt.

„Ja kādas labas lietas notiek, tad tās nenotiek bez nekā, pie labām notikšanām jābūt klāt kādiem laba darītājiem.” / J.Klīdzējs /

 

  1. Prasmju un iemaņu attīstīšana, drošas un veselīgas skolas vides nodrošināšanai-veidot skolēnos izpratni par drošības jautājumu apguves nepieciešamību un ievērošanu ikdienā savas un citu drošības un veselības saglabāšanā; rosināt skolēnus ievērot veselīgu dzīvesveidu un izprast apkārtējo vidi kā nosacījumu kvalitātes nodrošināšanai.

„Vairs nebūšu kā tumši svītrains olis Klusā okeāna krastmalā, kas izskalots no nezināmiem ūdeņu vai zemes dziļumiem. Es kļūstu pats sev un visiem citiem zināmais. Man ir sava vieta eksistences un universa notikšanu ritējumā. Neesmu ne nulle, ne arī kāds X vairs.” / J.Klīdzējs /

 

  1. Sevis izzināšana un pilnveidošana-sniegt atbalstu skolēnam sevis izzināšanas un mērķtiecīgas pašattīstības procesā; darbība skolas pašpārvaldē

„Viss, kas bijis skaists, pilnīgi iznīkt nevar nekad. Tikai apaugt ar dzīvi un pārmaiņām. Tāpat kā mēs paši.” / J.Klīdzējs /

  1. Karjeras izvēle-sekmēt skolēnos izpratni par izglītības lomu cilvēka dzīvē un veicināt mērķtiecīgu karjeras izvēli

„Katram cilvēkam ir tikai vienas pašas dzīves laiks. Jo ātrāk kāds atrod to vietu, no kuras viņš var sākt mazliet priecāties par savu dzīvi, jo tam vairāk tiek no visa kā, ko viņš no dzīves vēlējies .” / J.Klīdzējs /

 

VII. Audzināšanas darba izvērtējums un pedagoga darbības kompetences

 

 SKOLĀ organizē audzināšanas darba izvērtējumu (tajā skaitā pedagogu pašnovērtējumu) un analīzi  REIZI GADĀ

 Pedagogs audzināšanas mērķa un uzdevumu īstenošanā:

  • ir profesionāli neatkarīgs un atbildīgs par izglītības procesā izmantojamās informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvēli un to atbilstību izglītojamā audzināšanas mērķim un uzdevumiem;
  • ir objektīvs, lojāls Latvijas valstij un tās Satversmei, neveic aģitāciju, ievēro politisko un reliģisko neitralitāti;
  • ar savu rīcību un pausto viedokli nediskreditē izglītības iestādi un valsti;
  • pilnveido savu profesionālo kompetenci audzināšanas jautājumos ne mazāk kā sešu stundu apjomā triju gadu laikā pedagoga vispārējo kompetenču modulī.
  •  

VIII. Mācību gada pasākumu plāni

/skat . Sadaļā “Pasākumu plāns”/

 

Apspriesta un akceptēta Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolas pedagoģiskās padomes sēdē- 29.08.2016 protokols Nr. 3

*slīprakstā domas, pamatojumi, utt. no skolas filosofijas, kas balstīta uz skolas misiju, vīziju un mērķi, balstoties uz  rakstnieka J.Klīdzēja atziņām

2018-09-14 12:44  |  Skatīts: 417x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ