Rēzeknes novada pašvaldības Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolas pašnovērtējuma ziņojums 2025

 

Rēzeknes novads, Sakstagala pagasts

 

SASKAŅOTS

 

 

1. Izglītojamo skaits un īstenotās izglītības programmas 2024./2025. mācību gadā

Izglītības programmas nosaukums	Izglītības programmas kods	Licence		Izglītojamo skaits mācību gada sākumā	Izglītojamo skaits mācību gada beigās
		Nr.	Licencēšanas datums
Pamatizglītības programma	21011111	V_195	22.11.2012.	81	79
Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem	21015611	V_272	29.08.2014.	1	3

 

 

2. Izglītības iestādes darbības pamatmērķi un prioritātes

 

• Izglītības iestādes misija – “Tapšana par cilvēku ir dvēseles mantošana, audzināšana, kopšana, sildīšana un spodrināšana ar visu labāko un skaistāko, kas ir citos cilvēkos un pasaulē ap mums”/ pēc J. Klīdzēja /.
• Izglītības iestādes vīzija par izglītojamo – Augt kopā ar cilvēkbērnu

 

• Izglītības iestādes darbības un izglītības programmas(u) īstenošanas kvalitātes mērķi un to sasniegšanas izvērtējums:

Mērķis	Mērķa sasniegšanas izvērtējums
Mācību gada beigās 70%  9.klases izglītojamo regulāri sniedz sava darba novērtējumu, izmantojot pašvērtējumu, prot sarunāties par mācību mērķu sasniegšanas ceļiem.	Tika izstrādāti kritēriji 9.klases skolēnu prezentācijai par sevi, prasmēm, interesēm un nākotnes nodomiem. Mācību gada noslēgumā 9. klases skolēni sagatavoja un prezentēja darbus par savām interesēm, stiprajām un vājajām pusēm, kā arī nākotnes nodomiem. No tiem 86 % tika novērtēti optimālajā vai augstākajā līmenī, kas apliecina skolēnu spēju veikt pašvērtējumu un analizēt personīgo attīstību.
Organizējot mērķtiecīgu preventīvo darbu, visi priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam pakļautie izglītojamie turpina izglītību.	Neviens izglītojamais 2024./2025.m.g. nav priekšlaicīgi pārtraucis mācības. 100% 9.klases skolēnu turpina izglītību (Viļānu vidusskola, Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzija, Rēzeknes tehnikums).
Vairāk nekā 50% izglītojamo ikdienas mācību sasniegumi ir vismaz optimālā līmenī (5-7 balles)	48,3% izglītojamo mācību sasniegumi ir vismaz optimālā līmenī (5-7 balles)

 

 

• /2024. mācību gada darba prioritātes un sasniegtie rezultāti

Prioritāte	Sasniedzamie rezultāti kvantitatīvi un kvalitatīvi	Norāde par uzdevumu izpildi
Nr.1 Veikt skolas mācību darba un valsts pārbaudes darbu rezultātu sistemātisku analīzi kopsakarā ar ikdienas mācību darba rezultātiem un, pamatojoties uz analīzi, izvirzīt iestādes prioritātes katram mācību gadam	a)     kvalitatīvi Ø  Skolas pedagogi regulāri analizē skolēnu mācību sasniegumus, tostarp valsts pārbaudes darbu rezultātus, un izmanto analīzes datus mācību procesa pilnveidei. Ø  Tiek nodrošināta sasaite starp ikdienas mācību darba rezultātiem un valsts pārbaudes darbu rezultātiem, lai identificētu stiprās un uzlabojamās jomas. Ø  Izveidota sistēma mācību rezultātu analīzei, atbalsta skolēniem identificēšanai un sniegšanai. Ø  Analīzes rezultāti tiek izmantoti iestādes attīstības prioritāšu un profesionālās pilnveides pasākumu plānošanai nākamajam mācību gadam. Ø  Ir veikta 9.klases pašvērtējumā un savu nākotnes mērķu prezentācijā iegūto datu par skolēnu zināšanām un prasmēm analīze; dati izmantoti mācību procesa pilnveidei.	sasniegts
	b)kvantitatīvi Ø  1 reizi mēnesī tiek veikta ikdienas mācību sasniegumu apkopošana un analīze. Ø  100% skolotāju iesaistās rezultātu analīzē un diskusijās par mācību procesa uzlabošanu. Ø  Mācību gada noslēgumā tika veikta valsts pārbaudes darbu rezultātu analīze kopsakarā ar ikdienas mācību sasniegumu rezultātiem. Pamatojoties uz analīzi tika izvirzītas mācību darba prioritātes trim nākamajiem gadiem.	Sasniegts
Nr.2 Pilnveidot pedagogu profesionālo kvalitāti, uzsvaru liekot uz izmaiņām skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā.	a)     kvalitatīvi Ø  2024./2025.m.g. skolas vadība veica mācību stundu vērošanu un analīzi 100% 1. un 5.klases pedagogiem 1.semestrī un 81.25%  skolas pedagogiem 2.semestrī; Ø  Tika iegūti dati un informācija par formatīvo vērtēšanas procesu, summatīvo vērtēšanu un noteikti nepieciešamie uzlabojumi,  Ø  Vērotās stundas izanalizētas kopā ar pedagogu un noteiktas turpmākās attīstības vajadzības formatīvās vērtēšanas procesa pilnveidei, Ø  Formatīvajā vērtēšanā izmantotās metodes un paņēmieni: Ø  No zilbēm salikt vārdus-zilbju kartītes Ø  Prezentācija/ zīmējums un teksts/ Ø  Individuālas konsultācijas darba procesā Ø  Jautājums- ko iemācījāmies Ø  m/d uz lapiņām Ø  nosauc lietas, kuras iemācījāmies Ø  radošs individuāls darbs-mācītā pielietojums Ø  lomu spēle Ø  individuāla prezentācija Ø  praktiskā darba apraksts-analīze rakstiski Ø  metode-mēs skolotāji Ø  uzd.no portāla “uzdevumi.lv”   Ø    Jautājumi un atbildes Ø    Pāru darbs”Skolotājs skaidro-skolēns klausās” Ø    Uzdevumi darba lapās Ø    Viens teikums: ko uzzināju jaunu? Ø    Atpūtas pauze ar uzdevumu par SR stundā Ø  uzrakstīt teikumus Ø  uzdevumu izpilde Ø  diagrammu veidi-pēc iespējas dažādu veidu veidošana Ø  grupu darbs ar individuālu darba izvērtējumu Ø  darba lapas ar uzdevumiem Ø  uzslavas, uzmundrinājumi katram indididuāli Ø  publiskas runas sagatavošana un nolasōšana     Ø  80% skolas pedagogu pilnveidoja iemaņas skolas rīkotajās nodarbībās par vērtēšanu mācību procesā un tā atspoguļojumu e-klasē	Sasniegts
	b)kvantitatīvi Ø  94% vērotajās stundās skolotāji nodrošina formatīvās vērtēšanas izmantošanu / 15skolotāji no 16/; Ø  skolotāji pielieto formatīvo vērtēšanu 47% ar vērtējuma ierakstīšanu e-žurnālā, 43 % bez ieraksta, atbilstoši SR un AS Ø  Divās vērotajās stundās - pārbaudes darbs/ summmatīvā vērtēša ar izstr.kritērijiem/ Ø  60% pedagogu dalījās ar labās prakses piemēriem par AS, formatīvo un summatīvo vērtēšanu marta PPS Ø   80% skolas pedagogu piedalījās skolas rīkotajās nodarbībās par vērtēšanu mācību procesā un tā atspoguļojumu e-klasē	Sasniegts

 

• Informācija, kura atklāj izglītības iestādes darba prioritātes un plānotos sasniedzamos rezultātus 2025./2026. mācību gadā (kvalitatīvi un kvantitatīvi)

Prioritāte	Sasniedzamie rezultāti kvantitatīvi un kvalitatīvi
Pilnveidot pedagogu pašvērtējuma procesus, attīstot spēju objektīvi analizēt savu pedagoģisko darbību, noteikt profesionālās stiprās puses un izaicinājumus, kā arī formulēt individuālos attīstības mērķus, kas balstīti uz datiem, kolēģu atgriezenisko saiti.	b)     kvalitatīvi • Pedagogi regulāri veic pašvērtējumu un profesionālo refleksiju, izmantojot strukturētus rīkus un kritērijus. • Pašvērtējuma un refleksijas rezultāti tiek izmantoti profesionālās izaugsmes mērķu noteikšanai. • Skolā izveidojas atklāta un atbalstoša profesionālās refleksijas kultūra, kurā pedagogi aktīvi izmanto kolēģu atgriezenisko saiti. • Pedagogi spēj identificēt savas stiprās puses un profesionālos izaicinājumus, sasaistot tos ar mācību kvalitātes uzlabošanu. • Individuālie attīstības mērķi ir konkrēti, izmērāmi un sasaistīti ar skolas attīstības stratēģiskajiem virzieniem.
	c)     kvantitatīvi • 100% pedagogu mācību gada laikā veic pašvērtējumu atbilstoši noteiktajai kārtībai. • Vismaz 2 reizes mācību gada laikā pedagogi dokumentē savu profesionālo refleksiju (piemēram, metodiskajās sanāksmēs vai individuālos atskaites materiālos). • 100% pedagogu nosaka individuālos profesionālās attīstības mērķus, balstoties uz pašvērtējuma un kolēģu atgriezeniskās saites datiem. • Ne mazāk kā 80% pedagogu aptaujās norāda, ka kolēģu atgriezeniskā saite un refleksijas process palīdzējis uzlabot viņu pedagoģisko darbību.
Radīt efektīvu un drošu mācību vidi, kurā katram skolēnam tiek sniegts nepieciešamais atbalsts mācību snieguma uzlabošanā un prasmju attīstīšanā.	a)     kvalitatīvi • Pilnveidota sistēma skolēnu individuālo vajadzību diagnosticēšanai. • Katrs skolēns saņem diferencētu un individuālām vajadzībām atbilstošu atbalstu mācību procesā. • Pedagogi izmanto daudzveidīgas metodes un digitālos rīkus, lai sekmētu skolēnu mācīšanos un prasmju attīstību. • Atbalsta personāls (speciālais pedagogs, logopēds, skolotāja palīgs) efektīvi sadarbojas ar pedagogiem, lai nodrošinātu vispusīgu palīdzību skolēniem. • Skolā valda cieņpilnas, drošas un sadarbību veicinošas attiecības starp visiem izglītības procesa dalībniekiem. • Uzsākta skolēnu mācību uzņēmumu dibināšana un darbība.
	b)     kvantitatīvi • 100% skolēnu, kuriem ir noteiktas mācību grūtības, saņem atbilstošu atbalstu (pedagoga palīgs, individuālas konsultācijas u.c.). • Katram skolēnam mācību gada laikā ir nodrošinātas vismaz 2 individuālas sarunas par mācību progresu un attīstības vajadzībām. • Ne mazāk kā 90% skolēnu aptaujās norāda, ka skolā jūtas droši un saņem nepieciešamo atbalstu mācībās. • Mācību gada laikā vismaz 2 reizes tiek veikta skolēnu mācību sasniegumu analīze, lai izvērtētu atbalsta pasākumu efektivitāti. • 99% skolēnu beidz mācību gadu ar pietiekamiem vērtējumiem. • Skolēni piedalās 80% no novada organizētajām olimpiādēm un konkursiem. • Skolas budžetā ieplānoti papildus līdzekļi 5.- 9.klašu skolēnu atpūtas, pašvadītas mācīšanās un mājas darbu pildīšanas telpas iekārtošanai

 

3. Elementu izvērtējums

 

3.1.Pašvērtēšanā izmantotās kvalitātes vērtēšanas metodes: mācību stundu vērošana, sarunas, izglītības iestādes apskate, attālināto mācību izpēte,  dokumentu analīze, anketēšana, intervijas.

 

3.2. KVALITĀTES KATEGORIJA – ATBILSTĪBA MĒRĶIEM

 

3.2.1. Elementa “Kompetences un sasniegumi” kvantitatīvais un kvalitatīvais izvērtējums  

 

3.2.1.1.Būtiskākie iegūtie dati, informācija un secinājumi par visu elementu:

1. Sarunas ar pedagogiem apliecināja:

• ka skolā ir sistēma optimālu mācību rezultātu sasniegšanai izglītojamiem ikdienas mācību procesā. Izglītojamo mācību sasniegumus veicina formatīvās vērtēšanas sistēma izglītības iestādē. Plānošana notiek atbilstoši izglītojamo spējām, vajadzībām. Skolotāji regulāri plāno mācību tematiku un sasniedzamos rezultātus. Tiek izvirzīti sasniedzamie rezultāti katrai mācību stundai.
• skolotāji veicina skolēnu dalību olimpiādēs un konkursos. Pietrūkst sistemātiskas pieejas skolēnu gatavošanai olimpiādēm un konkursiem, vajadzīgs papildus finansējums konsultāciju apmaksai skolotājiem visa mācību gada garumā.
• audzināšanas darbs tiek realizēts atbilstoši izglītības iestādē izstrādātajam audzināšanas plānam. Audzināšanas darbs vērsts uz to, lai izglītojamiem būtu visaptveroša izpratne par vērtībām un veidotos vērtējoša attieksme un atbildība. Mācību stundās un pasākumos tiek integrēta 12 tikumu apguve, bet veidojot attīstības plānu turpmākajiem gadiem, nepieciešams izpratni par katru tikumu veidot pilnīgāk.

2. Anketēšanā

• pedagogi atzīmē, ka skolēnu sasniegumus olimpiādēs, konkursos, sacensībās nodrošina skolotāju profesionalitāte un pašaizliedzīgs, individuālais darbs ar bērniem, diferencēta pieeja mācību stundās, administrācijas atbalsts, skolēnu atsaucība un iniciatīva piedalīties dažādos konkursos, laba sadarbība ar pagastu transporta nodrošinājuma jautājumos. Tā ir savstarpēja sadarbība, kas vērta uz rezultātu.
• 51% skolēnu no 6.-9.kl. atzina, ka darbojas interešu izglītībā, atzīstot, ka ir interesanti un jautri, var daudz ko uzzināt, iegūt prasmes. Vēl skolēni darbojas projektā ‘Sporto visa klase” un pilnveido prasmes Mākslas skolā. Savukārt pedagogi, komentējot faktorus, kuri nodrošina skolēnu sasniegumus ārpusstundu aktivitātēs, minēja skolēnu un pedagogu sadarbību, kā arī tikumisko un vērtību audzināšanas nozīmi
• gandrīz visi ( 94%) skolēni atzīst, ka skolā mācās atbilstoši savām spējām, skolēniem ir augsts pašvērtējums, bet reāli netiek izmantots viss radošais potenciāls. Skolēni vēlas arī, lai skolā tiktu nodrošināts vairāk konsultāciju mācību priekšmetos.
• Ņemot vērā sarunās ar skolotājiem, skolēnu, vecāku un skolēnu aptaujās, dokumentu analīzes rezultātus, ar mērķi noteikt turpmākā darba prioritātes, var secināt, ka
• Vēlams turpmāk uzlabot ikdienas mācību sasniegumu sniegumu
• Pilnveidot skolēnu snieguma vērtēšanas sistēmu ikdienas mācību procesā, uzlabojot vērtēšanas metožu daudzveidību
• Paaugstināt skolēnu tekspratības līmeni

Rezultatīvā rādītāja nosaukums	Kvalitātes līmeņa vērtējums punktos	Stiprās puses	Turpmākās attīstības vajadzības
Izglītības iestādes un izglītības programmas kvalitātes mērķi	3
Izglītojamie uzlabo savus mācību rezultātus	3
Izglītības iestādē notiek mērķtiecīgs darbs, attīstot izglītojamajiem augstus sasniegumus	2
Izglītības iestādē notiek mērķtiecīgs audzināšanas darbs	3		Pilnveidot izpratni par katru no 12 tikumiem, iekļaujot tos audzināšanas darba prioritārajos SR, lai tikumos rastās vērtības palīdzētu skolēniem sasniegumu uzlabošanā

 

3.2.1.2. Elementa “Kompetences un sasniegumi” pašvērtēšanā iegūtais rezultāts atbilst kvalitātes vērtējuma līmenim  / Labi /.

 

3.2.2. Elementa “Izglītības turpināšana un nodarbinātība” kvantitatīvais un kvalitatīvais izvērtējums 

3.2.2.1. Būtiskākie iegūtie dati, informācija un secinājumi par visu elementu

 

• Sarunās tika noskaidrots: 1) skola monitorē absolventu turpmākās gaitas; 2)karjeras konsultanta sarunas ar skolēniem par nākotnes profesijām; 3)karjeras konsultants informē par jaunākajām tendencēm profesiju pasaulē;4) vecāku iesaistīšana karjeras izglītībā- tikšanās ar vecākiem uzņēmējiem, stāsti par vecāku profesijām.
• Veicot aptauju, tika konstatēts, ka: 1) skola izzina 9.klases skolēnu vērtējumu par mācībām skolā / aptauja/, izvērtē iegūto informāciju un nepieciešamības gadījumā pilnveido savu darbību atbilstoši saņemtajai atgriezeniskajai saitei; 2) veikta skolēnu rakstura īpašību un prasmju izpēte; 3) karjeras konsultanta info un individuālo konsultāciju izvērtējums I un II pusgada skolēnu aptaujās; 4) anketās augsts skolēnu mācību ekskursiju novērtējums; 5) 99,8% skolēnu apmeklējuši karjeras nedēļas pasākumus, tikušies ar vecākiem un vecvecākiem uzņēmējiem; 6) aptaujas rezultāti liecina, ka 8.-9.kl. skolēni vairāk vēlas individuālas konsultācijas karjeras izvēlē.
• Dokumentu analīze parādīja, ka 1) skolā notiek regulāras PPS par ikdienas mācību sasniegumu analīzi un turpmāko darbību; 2) APV ikmēnesi izskatītas skolēnu ar zemiem mācību sasniegumiem lietas un katram skolēnam izveidots individuālais konsultāciju plāns; 3) skolas statistiskie dokumenti liecina, ka nepietiekamas sekmes nav iemesls skolas maiņai un 10 gadu laikā mācību pārtraukšana nesekmības pēc nav bijusi; 4) Statistikas materiāli par absolventu turpmākajām gaitām liecina, ka mūsu skolēni visi turpina mācības un izvēlas vai nu mācības vidusskolās vai profesionālajā izglītībā.
• Skolā tiek veikts darbs ar izglītojamajiem, kam ir zemi mācību sasniegumi, lai nodrošinātu viņu izglītības turpināšanu, atbildību pamatā uzticot pedagogam un administrācijai; aktivitātes , kuras veic skola, lai novērstu zemos sasniegumus ikdienas mācību procesā atsevišķos gadījumos ir bijušas novēlotas; skolēnu skaits, kuri atstāsti uz otro gadu ir neliels / 2022.g. viens skolēns/, tam nav sistemātiska rakstura, tas neatkārtojas katru gadu. Ir nepieciešams veikt dažādu preventīvu darbu, lai novērstu otrgadības iespējamību, kā arī veikt mērķtiecīgu darbu ar skolēniem, kam ir zemi mācību sasniegumi ikdienā, sadarbojoties visiem iesaistītajiem un speciālistiem- pedagogs, skolēns, vecāki, atbalsta personāls, sociālais darbinieks; skolēniem ar zemiem mācību sasniegumiem izstrādāt individuālos konsultāciju plānus noteiktos mācību priekšmetos; ikdienas mācību sasniegumus regulāri reizi mēnesī izvērtēt APV.

 

 

Rezultatīvā rādītāja nosaukums	Kvalitātes līmeņa vērtējums punktos	Stiprās puses	Turpmākās attīstības vajadzības
Izglītības iestādes darbs ar izglītojamiem, kam ir zemi mācību sasniegumi	3		Ir nepieciešams veikt preventīvo darbu ar skolēniem, kam ir zemi mācību sasniegumi ikdienā, sadarbojoties visiem iesaistītajiem un speciālistiem- pedagogs, skolēns, vecāki, atbalsta personāls, sociālais darbinieks; skolēniem ar zemiem mācību sasniegumiem izstrādāt individuālos konsultāciju plānus noteiktos mācību priekšmetos; ikdienas mācību sasniegumus regulāri reizi mēnesī izvērtēt APV.
Izglītības iestādes rīcība, izvērtējot absolventu un/vai viņu vecāku sniegto informāciju par nepieciešamo rīcību izglītības procesa pilnveidei	4
Izglītības iestādes izglītojamo iemesli izglītības iestādes maiņai un mācību pārtraukšanai	4	Plānveidīgs un sistemātisks skolas darbs, kas nodrošinājis to, ka10 gadu laikā nav bijusi mācību pārtraukšana
Izglītības iestādes īstenotā karjeras izglītība	4	Regulārs karjeras konsultanta darbs sadarbībā ar klases audzinātājiem un priekšmetu skolotājiem, skolēnu vecākiem, kas nodrošina skolēnu informētību karjeras izglītībā, mācību procesa un citu aktivitāšu sasaisti ar darba vidi un turpmākās izglītības iespējām	Nodrošināt karjeras konsultanta individuālās konsultācijas katram 8.-9.kl. skolēnam  par turpmākās profesijas apguvi, lai skolēni mērķtiecīgi tiktu virzīti uz vispārējās un profesionālās izglītības apguvi.
Izglītības iestādes īstenotais monitorings par absolventu turpmākajām mācībām / studijām un / vai profesionālo darbību	4	Skola monitorē absolventu turpmākās gaitas gadu pēc skolas beigšanas, sazinoties gan ar absolventiem, gan ar viņu izvēlētajām mācību iestādēm. Veikta izpēte, kuros mācību priekšmetos skolai jāveic papildus darbs.

• Elementa “Izglītības turpināšana un nodarbinātība” pašvērtēšanā iegūtais rezultāts atbilst kvalitātes vērtējuma līmenim :”Ļoti labi”

 

• Elementa “Vienlīdzība un iekļaušana” kvantitatīvais un kvalitatīvais izvērtējums

 

3.2.3.1.Būtiskākie iegūtie dati, informācija un secinājumi par visu elementu:

1. Sarunas ar pedagogiem parādīja:

• ka skolā ir vienota izpratne par vienlīdzību un iekļaušanu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta iestādes mikroklimatam- izglītojamo, darbinieku un vecāku pozitīvi centrētai savstarpējai sadarbībai, kas nodrošina arī skolas tēla veidošanu sabiedrībā. Skolas tēla veidošana notiek plānveidīgi un mērķtiecīgi, radot kopīgu izpratni par mērķiem un uzdevumiem, izmantojot skolas filosofiju. Labvēlīga mikroklimata veidošanai tiek organizēti dažādi pasākumi izglītojamajiem, vecākiem un darbiniekiem, kas veicina savstarpēju sapratni un padara veiksmīgāku ikdienas darbu.
• kolektīvā labvēlīgā gaisotnē, daudzus gadus strādā dažādu vecumu un tautību darbinieki. Tradicionāla ir konfliktsituāciju prevencija. Atrisinājums tiek meklēts nekavējoties, taisnīgi izvērtējot situāciju. Problēmsituāciju gadījumā skola nodrošina nepieciešamo atbalstu visiem iesaistītajiem. Tiek strādāts pie visu veidu/ individuālas sarunas, aptaujas, sanāksmes, telefona sarunas/ savstarpējās komunikācijas uzlabošanas, tādejādi nodrošinot psiholoģiski komfortablu mācību un darba vidi ikvienam.

2. Gandrīz visi (94%) pedagogi anketās norāda, ka skolā tiek nodrošināta iekļaujošā izglītība, un kā būtiskākos pierādījumus tam min sekmīgu pedagoga palīgu sadarbību ar pedagogiem un skolēnu mācīšanās vajadzību nodrošināšanu. Vecākiem norāda, ka iekļaujošas izglītības sekmīgu nodrošinājumu sniedz tas, ka bērni darbojas kopā dažādās skolas organizētās aktivitātēs, katram tiek dota iespēja parādīt to, ko labāk prot un kas vairāk saista, skolā kopā ir dažādu tautību bērni, papildus un individuālas nodarbības, pedagogi aktivitātēs iesaista visus bērnus.

 

• Ņemot vērā sarunās ar skolotājiem, skolēnu, vecāku un skolēnu aptaujās iegūtos rezultātus, ar mērķi noteikt turpmākā darba prioritātes, var secināt, ka nepieciešams nodrošināt pedagoga palīga pakalpojumus skolēniem

Rezultatīvā rādītāja nosaukums	Kvalitātes līmeņa vērtējums punktos	Stiprās puses	Turpmākās attīstības vajadzības
Izglītības iestādes izveidotā sistēma iekļaujošas mācību vides nodrošināšanai un vienlīdzīgas attieksmes organizācijas kultūras ieviešanai	3

3.2.3.2. Elementa “Vienlīdzība un iekļaušana” pašvērtēšanā iegūtais rezultāts atbilst kvalitātes vērtējuma līmenim : / Labi /.

 

 

3.3.KVALITĀTES KATEGORIJA -KVALITATĪVAS MĀCĪBAS

 

3.3.1. Elementa “Mācīšana un mācīšanās” kvantitatīvais un kvalitatīvais izvērtējums

 

3.3.1.1. Informācija par izglītības iestādes vadības noteiktajiem virzieniem/mērķiem mācību stundu / nodarbību vērošanā 2024./2025.māc.g.:

1) Mācīšanas un mācīšanās procesa izvērtēšana un pilnveide;

2)Mācību stundu vērošana izvirzot noteiktu SR;

3) Skolas prioritāšu realizācija mācību stundās: Pilnveidot pedagogu profesionālo kvalitāti, uzsvaru liekot uz izmaiņām skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā;

Sasniedzamie rezultāti: 1) administrācija vēro stundas 1. un 5.klasē katru mācību priekšmetu, vērojot skolēnu adaptāciju;

2)administrācija vēro vismaz vienu stundu katram pedagogam, vērojot efektīvas mācību stundas kritērijus, formatīvo vērtēšanau.

3.3.1.2. Informācija par 2024./2025.māc.g. izglītības iestādes iegūtajiem datiem un informāciju no mācību stundu / nodarbību vērošanas:

• /2025.m.g. skolas vadība veica mācību stundu vērošanu un analīzi 100% 1. un 5.klases katrā mācību priekšmetā 1.semestrī;
• /2025.m.g. skolas vadība veica mācību stundu vērošanu un analīzi 81.25% skolas pedagogiem 2.semestrī;
• Tika iegūti dati un informācija par formatīvo vērtēšanas procesu, summatīvo vērtēšanu un noteikti nepieciešamie uzlabojumi,
• Vērotās stundas izanalizētas kopā ar pedagogu un noteiktas turpmākās attīstības vajadzības formatīvās vērtēšanas procesa pilnveidei, 94% vērotajās stundās skolotāji nodrošina formatīvās vērtēšanas izmantošanu / 15skolotāji no 16/;
• skolotāji pielieto formatīvo vērtēšanu 47% ar vērtējuma ierakstīšanu e-žurnālā,
• 43 % bez ieraksta, atbilstoši SR un AS;
• 60% pedagogu dalījās ar labās prakses piemēriem par AS, formatīvo un summatīvo vērtēšanu marta PPS;
• 80% skolas pedagogu piedalījās skolas rīkotajās nodarbībās par vērtēšanu mācību procesā un tā atspoguļojumu e-klasē.

3.3.1.3. Turpmākās attīstības vajadzības:

• Attīstīt skolēnu mācīšanās un pašorganizēšanās prasmes, lai viņi spētu efektīvi iesaistīties mācību procesā jau no stundas sākuma, pārvarētu valodas barjeru un spētu skaidri formulēt, pamatot un argumentēt savu viedokli.
• Stiprināt skolēnu pašvadītas mācīšanās prasmes, lai skolotāji varētu sekmīgāk īstenot skolēncentrētu mācību pieeju un nodrošināt skolēnu aktīvāku iesaisti mācību procesā.
• Pilnveidot skolotāju profesionālo pašrefleksiju, lai veicinātu mācību procesa kvalitātes uzlabošanu, analizējot savu pedagoģisko darbību un tās ietekmi uz skolēnu mācīšanos.

Rezultatīvā rādītāja nosaukums	Kvalitātes līmeņa vērtējums punktos	Stiprās puses	Turpmākās attīstības vajadzības
Izglītības iestādes izveidotā sistēma datu ieguvei par mācīšanas un mācīšanās kvalitāti un tās pilnveidei	4	Ir izveidota mērķtiecīga sistēma mācīšanas un mācīšanās procesa kvalitātes izvērtēšanai un pilnveidei. Ir izveidota stundu vērošanas un iegūto datu analīzes sistēma. Stundas tika vērotas 1.semestrī 100% 1.,5.kl.pedagogiem, 2. semestrī 81.25% pedagogiem.	Pilnveidot pedagogu savstarpējās stundu vērošanas sistēmu un stundu analīzes kvalitāti, veicinot pedagogu pašrefleksiju par savu pedagoģisko darbību.
Izglītības procesa plānošanas un īstenošanas efektivitāte un kvalitāte	4	Pedagogi plāno mācību procesu un īsteno to pārsvarā efektīvi. Nosaka mācību stundu SR, lieto dažādas mācību metodes, sniedz skolēniem efektīvu AS. 60% pedagogu dalījās ar labās prakses piemēriem par AS, formatīvo un summatīvo vērtēšanu.	Attīstīt skolēniem pašvadītas mācīšanās prasmes.
Izglītības procesa diferenciācija, individualizācija un personalizācija	3		Organizēt profesionālās pilnveides pieredzes apmaiņas pasākumus par skolēnam centrētu pieeju, mācīšanās stratēģijām.
Izglītības procesa īstenošanas kvalitāte attālinātajās mācībās	3
Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība	4	Ir izstrādāta mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, pedagogi izprot un ievēro to, skolēni un vecāki ir informēti par mācību sasniegumu kārtību, izprot formatīvās un summatīvās vērtēšanas atšķirību un sasniedzamos rezultātus.
Izglītības iestādes individualizēta un /vai personalizēta atbalsta sniegšana izglītojamiem	4	Ir sistēma, kā tiek diagnosticēta atbalsta nepieciešamība skolēniem. Tiek sniegts individualizēts atbalsts skolēniem ar mācīšanās grūtībām, zemiem mācību sasniegumiem un talantīgajiem skolēniem,	Pilnveidot atbalsta personāla savstarpējo sadarbību skolēnam sniegtā atbalsta efektivitātes uzlabošanai.

• Kritērija “Mācīšana un mācīšanās” pašvērtēšanā iegūtais rezultāts atbilst kvalitātes vērtējuma līmenim : “Labi”.

 

• Elementa “Pedagogu profesionālā kapacitāte” kvantitatīvais un kvalitatīvais izvērtējums

 

3.3.2.1. Būtiskākie iegūtie dati, informācija un secinājumi par visu elementu:

1. Veicot elementa “Pedagogu profesionālā kapacitāte” pašvērtējumu, izmantojot kvalitātes vērtēšanas metodi “dokumentu analīzi” , var konstatēt, ka skolā strādā profesionāla skolotāju komanda – kā liecina tarifikācijas materiāli un VIIS datu bāze,  /2025.m.g.  100% skolotāju ir augstākā pedagoģiskā izglītība, 44% pedagogu tā ir vienīgā darba vieta (8 skolotājiem no 18), 10 skolotājiem darba slodze pārsniedz 0,7 likmes, uz pilnu slodzi strādā 3 pedagogi, 4 pedagogiem slodze ir mazāka par 0,5 no likmes. Skolā ir atbalsta personāla pieejamība, ar 2024./2025.m.g. tarificēts logopēds un pedagoga palīgs. 2024./2025.m.g. 100% skolotāju vismaz reizi ir piedalījušies kompetenču pilnveides kursos, semināros un ieguvuši apliecinājumu, 88,8% pedagogu (16 no 18) piedalījās profesionālās pilnveides kursos par bērnu tiesību aizsardzību.
2. Individuālās sarunas ar pedagogiem apliecina, ka visiem pedagogiem ir skaidra slodžu sadale. Pedagogi labprāt dalās savā pieredzē, skolā ir aktīva savstarpējā skolotāju sadarbība, par ko liecina mācību jomu metodisko komisiju protokoli. Viens no mācību stundu vērošanas secinājumiem ir tāds, ka skolotājiem ir jāpilnveido pašrefleksija par savu pedagoģisko darbību mācību procesā.

Rezultatīvā rādītāja nosaukums	Kvalitātes līmeņa vērtējums punktos	Stiprās puses	Turpmākās attīstības vajadzības
Pedagogiem nepieciešamās izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām	5	Visiem pedagogiem ir normatīvajos aktos noteiktā nepieciešamā izglītība un profesionālā kvalifikācija. VIIS informācija par pedagogiem ir savlaicīga un pilnīga. Skolā nav pedagogu vakanču.
Pedagogiem nepieciešamās profesionālās kompetences pilnveides atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.	5	Pedagogi aktīvi iesaistās profesionālās kvalifikācijas pilnveidē. Notiek regulāri labās prakses popularizēšanas pasākumi skolas un novada līmenī.
Pedagogu noslodze un profesionālās kvalitātes novērtēšanas kārtība izglītības iestādē.	4	Pedagogi, kuri ir ieguvuši profesionālo novērtēšanas pakāpi, iesaistās vadības komandā, lai nodrošinātu atbalstu skolotājiem mācīšanas jomā, pasākumos, dalās pieredzē.
Pedagogu profesionālās darbības pilnveides sistēma izglītības iestādē.	4	Sekmīgi strādā mācību jomu metodiskās komisijas, PPS darba kārtībā ir apspriesti jautājumi par vērtēšanas kārtību skolā, par e-klases lietošanas nosacījumiem, par AS un SR, par labas stundas kritērijiem u.c.	Skolā veidot,vadības koordinētas, pedagogu sadarbības kopas, kur skolotāji mācās veidot un vadīt skolēncentrētu mācību stundu, veicināt skolēnos pasvadītas mācīšanās prasmes.

 

3.3.2.2. Elementa “Pedagogu profesionālā kapacitāte” pašvērtēšanā iegūtais rezultāts atbilst kvalitātes vērtējuma līmenim  “Ļoti labi”

 

 

• Elementa “Izglītības programmu īstenošana” kvantitatīvais un kvalitatīvais izvērtējums

 

3.3.3.1. Būtiskākie iegūtie dati, informācija un secinājumi par visu elementu

• Programmas mērķi un SR- skolai ir vienota izpratne par īstenotās programmas mērķiem un 1-3 gadu laikā sasniedzamajiem rezultātiem, norāda 85% respondentu; mācību gada un posmu laiks izmantots efektīvi un produktīvi atzīst 98% pedagogu; darba organizācija plānota; pedagogi norāda, ka tiek veiktas sarunas un aptaujas, lai uzklausītu iesaistīto pušu redzējumu;
• Pedagogu sadarbība- 50% pedagogu plānveidīgi sadarbojas izglītības programmas īstenošanā, nodrošinot izglītības programmas mērķu sasniegšanu, nepieciešamo starppriekšmetu saikni, caurviju prasmju, vērtību un tikumu apguvi, 65% pedagogu spēj minēt piemērus savstarpējai sadarbībai; tā kā dažiem pedagogiem sadarbība vēl ir tikai atsevišķos gadījumos, tad turpmāk pedagogu sadarbība skolā jāplāno un sadarbībā jāiesaista 85% pedagogu;
• Audzināšanas darba pasākumi- 100% respondentu norāda, ka skolas pedagogi un skolas parlaments kopīgi plāno pasākumus, kuri ir pārdomāti, papildina ikdienas mācību un audzināšanas procesu; pasākumu plānā atspoguļojas; pasākuma SR, kādas tikumiskās vērtības un prasmes tiek veidotas, savstarpējā saikne ar mācību priekšmetu, deleģētā atbildība; 95% respondentu norāda, ka pedagogi un skolēni iesaistās pasākumu sagatavošanā un īstenošanā;
• Speciālās izglītības programmas (56) realizācija- 2 skolēniem ar mācīšanās grūtībām, ar kuru vecākiem skolotāji regulāri sadarbojas; mācību priekšmetu skolotāji sadarbojas ar atbalsta personālu, lai pilnveidotu darbu ar skolēniem ar mācīšanās grūtībām; skolēni tiek aicināti uz papildus konsultācijām mācību priekšmetos, kuru apguve sagādā grūtības;
• Programmas mērķi un SR-izstrādāts un saskaņots ar dibinātāju Skolas attīstības plāns 3 gadiem ( 2022./2023.-2024./2025.), izvirzītas prioritātes un noteikti SR kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji; sadarbībā ar dibinātāju ir izvērtēti un noteikti SR programmu īstenošanā ( 2022.-2027.), ieplānots arī kā tie tiks sistemātiski identificēti;2 reizes gadā PPS skola izvērtē izglītības satura apguves kvalitāti, ņemot vērā skolēnu ikdienas mācību sasniegumus; visi pedagogi norāda(100%), ka notiek darba sistemātiska analīze, kas veicina kvalitāti un tiek noteikti turpmākie darba uzdevumi;
• Sapulču protokoli apliecina, ka skola sistemātiski izvērtē gada darba plāna iekļauto pasākumu efektivitāti; pēc katra pasākuma notiek tā kvalitātes un kvantitātes analīze, kurā piedalās gan skolēni, gan skolotāji un šim procesam ir izstrādāta speciāla “Pasākuma vērtēšanas lapa”, un tas ļauj pilnveidot katru skolas tradicionālo pasākumu;
• Nepieciešams organizēt plānotu pedagogu sadarbību  (87%/) izglītības programmas īstenošanā, nodrošinot izglītības programmas mērķu sasniegšanu, nepieciešamo starppriekšmetu saikni, starpdisciplināro mācīšanos, caurviju prasmju un vērtību un tikumu apguvi

 

 

Rezultatīvā rādītāja nosaukums	Kvalitātes līmeņa vērtējums punktos	Stiprās puses	Turpmākās attīstības vajadzības
Izglītības iestādes informācija par tās īstenoto izglītības programmu ievadīšana un aktualizēšana VIIS	4
Ieteikt draugiem       TweetMe