Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolas attīstības plāns 2025./2026.m.g. – 2027./2028.m.g.
2025./2026.m.g. – 2027./2028.m.g.
SATURS
- Skolas misija un vīzija
- Skolas stratēģiskie mērķi un uzdevumi
- Skolas attīstības prioritātes
- Skolas attīstības prioritāšu sasniedzamie rezultāti
- Skolas audzināšanas darba prioritārie uzdevumi triju gadu periodam
- Stratēģiskais mērķis un uzdevumi karjeras izglītībai
1.SKOLAS MISIJA UN VĪZIJA
SKOLAS MISIJA: ”Tapšana par cilvēku ir dvēseles mantošana, audzināšana, kopšana, sildīšana un spodrināšana ar visu labāko un skaistāko, kas ir citos cilvēkos un pasaulē ap mums.”
SKOLAS VĪZIJA: Augt kopā ar cilvēkbērnu.
2.SKOLAS STRATĒĢISKIE MĒRĶI UN UZDEVUMI
|
Joma
|
Stratēģiskie mērķi
|
Uzdevumi
|
|
Atbilstība mērķiem
|
Nodrošināt skolas darbības atbilstību izglītības mērķiem, sabiedrības un reģiona vajadzībām, kā arī skolēnu individuālajām spējām un attīstības iespējām.
|
- Regulāri pārskatīt un aktualizēt skolas attīstības stratēģiju, sasaistot to ar valsts un pašvaldības prioritātēm. - Veidot ciešu sadarbību ar vecākiem, pašvaldību un sabiedrības partneriem. - Nodrošināt skolēnu iesaisti mācību un ārpusstundu aktivitātēs personības, pilsonisko un radošo prasmju attīstīšanai. - Sistemātiski izvērtēt sasniegumus un noteikt mērķus nākamajiem posmiem.
|
|
Kvalitatīvas mācības
|
Nodrošināt skolēniem kvalitatīvu, mūsdienīgu un kompetencēs balstītu izglītību.
|
- Pilnveidot mācību procesu, balstoties uz skolēnu individuālajām vajadzībām un spējām. - Integrēt kompetenču pieejas principus un digitālos rīkus mācību procesā. - Veicināt pedagogu profesionālo pilnveidi un metodisko sadarbību. - Analizēt mācību sasniegumus un izvēlēties efektīvus atbalsta pasākumus.
|
|
Iekļaujoša vide
|
Radīt drošu, atbalstošu un iekļaujošu vidi katram skolēnam.
|
- Nodrošināt vienlīdzīgas iespējas neatkarīgi no spējām, veselības vai sociālās situācijas. - Attīstīt atbalsta personāla darbu un skolēnu atbalsta mehānismus. - Veicināt pozitīvu skolas klimatu, cieņpilnas attiecības un sadarbības kultūru. - Organizēt pasākumus un projektus, kas stiprina piederības sajūtu skolai un kopienai.
|
|
Laba pārvaldība
|
Nodrošināt skolas ilgtspējīgu un efektīvu pārvaldību.
|
- Ieviest caurspīdīgu lēmumu pieņemšanas procesu ar skolotāju, skolēnu un vecāku iesaisti. - Efektīvi izmantot finanšu un materiālos resursus. - Attīstīt skolas iekšējo kvalitātes nodrošināšanas sistēmu un regulāru rezultātu izvērtēšanu. - Veicināt digitālo rīku izmantošanu pārvaldē un komunikācijā.
|
3.SKOLAS ATTĪSTĪBAS PRIORITĀTES
|
Prioritāte
|
2025./2026.m.g.
|
2026./2027.m.g.
|
2027./2028.m.g.
|
|
Pilnveidot pedagogu pašvērtējuma procesus, attīstot spēju objektīvi analizēt savu pedagoģisko darbību, noteikt profesionālās stiprās puses un izaicinājumus, kā arī formulēt individuālos attīstības mērķus, kas balstīti uz datiem, kolēģu atgriezenisko saiti.
|
x
|
|
|
|
Radīt efektīvu un drošu mācību vidi, kurā katram skolēnam tiek sniegts nepieciešamais atbalsts mācību snieguma uzlabošanā un prasmju attīstīšanā.
|
x
|
|
|
|
Stiprināt skolēnu spēju uzņemties atbildību par savu mācību procesu un rezultātiem, veicinot pašvadītas mācīšanās paradumu izveidi.
|
|
x
|
x
|
|
Pilnveidot skolotāju profesionālo kvalitāti, uzsvaru liekot uz summatīvās vērtēšanas darbu izstrādi un vērtēšanas procesu.
|
|
x
|
|
|
Paaugstināt pedagogu profesionālo kompetenci kvalitatīvu, skolēncentrētu mācību stundu plānošanā, organizēsanā un vadīšanā.
|
|
|
x
|
|
Skolas drošas vides pilnveidošana. Skolas sporta stadiona infrastruktūras un funkcionalitātes atjaunošana, skolas foajē grīdas kapitālais remonts, skolas telpu remonta turpināšana un materiāli tehniskās bāzes uzlabošana.
|
x
|
x
|
x
|
4.SKOLAS ATTĪSTĪBAS PRIORITĀŠU SASNIEDZAMIE REZULTĀTI
Prioritāte: Pilnveidot pedagogu pašvērtējuma procesus, attīstot spēju objektīvi analizēt savu pedagoģisko darbību, noteikt profesionālās stiprās puses un izaicinājumus, kā arī formulēt individuālos attīstības mērķus, kas balstīti uz datiem, kolēģu atgriezenisko saiti.
|
|
2025./2026.m.g.
|
|
Kvalitatīvie SR
|
· Pedagogi regulāri veic pašvērtējumu un profesionālo refleksiju, izmantojot strukturētus rīkus un kritērijus.
· Pašvērtējuma un refleksijas rezultāti tiek izmantoti profesionālās izaugsmes mērķu noteikšanai.
· Skolā izveidojas atklāta un atbalstoša profesionālās refleksijas kultūra, kurā pedagogi aktīvi izmanto kolēģu atgriezenisko saiti.
· Pedagogi spēj identificēt savas stiprās puses un profesionālos izaicinājumus, sasaistot tos ar mācību kvalitātes uzlabošanu.
· Individuālie attīstības mērķi ir konkrēti, izmērāmi un sasaistīti ar skolas attīstības stratēģiskajiem virzieniem.
|
|
Kvantitatīvie SR
|
· 100% pedagogu mācību gada laikā veic pašvērtējumu atbilstoši noteiktajai kārtībai.
· Vismaz 2 reizes mācību gada laikā pedagogi dokumentē savu profesionālo refleksiju (piemēram, metodiskajās sanāksmēs vai individuālos atskaites materiālos).
· 100% pedagogu nosaka individuālos profesionālās attīstības mērķus, balstoties uz pašvērtējuma un kolēģu atgriezeniskās saites datiem.
· Ne mazāk kā 80% pedagogu aptaujās norāda, ka kolēģu atgriezeniskā saite un refleksijas process palīdzējis uzlabot viņu pedagoģisko darbību.
|
|
Datu un informācijas metodes
|
Mācību stundu vērošanā iegūtie dati, aptaujas, dokumentu analīze
|
Prioritāte: Radīt efektīvu un drošu mācību vidi, kurā katram skolēnam tiek sniegts nepieciešamais atbalsts mācību snieguma uzlabošanā un prasmju attīstīšanā.
|
|
2025./2026.m.g.
|
|
Kvalitatīvie SR
|
- Izveidota sistēma skolēnu individuālo vajadzību diagnosticēšanai.
- Katrs skolēns saņem diferencētu un individuālām vajadzībām atbilstošu atbalstu mācību procesā.
- Pedagogi izmanto daudzveidīgas metodes un digitālos rīkus, lai sekmētu skolēnu mācīšanos un prasmju attīstību.
- Atbalsta personāls (speciālais pedagogs, logopēds, skolotāja palīgs) efektīvi sadarbojas ar pedagogiem, lai nodrošinātu vispusīgu palīdzību skolēniem.
- Skolā valda cieņpilnas, drošas un sadarbību veicinošas attiecības starp visiem izglītības procesa dalībniekiem.
· Uzsākta skolēnu mācību uzņēmumu dibināšana un darbība.
|
|
Kvantitatīvie SR
|
· 100% skolēnu, kuriem ir noteiktas mācību grūtības, saņem atbilstošu atbalstu (pedagoga palīgs, individuālas konsultācijas u.c.).
· Katram skolēnam mācību gada laikā ir nodrošinātas vismaz 2 individuālas sarunas par mācību progresu un attīstības vajadzībām.
· Ne mazāk kā 90% skolēnu aptaujās norāda, ka skolā jūtas droši un saņem nepieciešamo atbalstu mācībās.
· Mācību gada laikā vismaz 2 reizes tiek veikta skolēnu mācību sasniegumu analīze, lai izvērtētu atbalsta pasākumu efektivitāti.
· 99% skolēnu beidz mācību gadu ar pietiekamiem vērtējumiem.
· Skolēni piedalās 80% no novada organizētajām olimpiādēm un konkursiem.
· Skolas budžetā ieplānoti papildus līdzekļi 5.- 9.klašu skolēnu atpūtas, pašvadītas mācīšanās un mājas darbu pildīšanas telpas iekārtošanai
|
|
Datu un informācijas metodes
|
Ikdienas mācību sasniegumu analīzē iegūtie dati, sarunas ar dažādām mērķgrupām, aptaujas.
|
Prioritāte: Stiprināt skolēnu spēju uzņemties atbildību par savu mācību procesu un rezultātiem, veicinot pašvadītas mācīšanās paradumu izveidi.
|
|
2026./2027.m.g. – 2027./2028.m.g.
|
|
Kvalitatīvie SR
|
· Skolēni regulāri nosaka individuālos mācību mērķus un spēj izsekot to sasniegšanai.
· Skolēni aktīvi izmanto pašvērtējuma un savstarpējās vērtēšanas rīkus, lai apzinātos savus sasniegumus un uzlabojamos aspektus.
· Pedagogi mācību procesā ievieš metodes, kas veicina skolēnu patstāvīgu mācīšanos un atbildības uzņemšanos.
· Skolēni spēj plānot savu mācību darbu un noteikt prioritātes.
· Skolas kultūrā nostiprinās izpratne, ka mācību rezultāti lielā mērā atkarīgi no skolēnu pašu iesaistes un atbildības.
|
|
Kvantitatīvie SR
|
· 100% skolēnu katrā mācību semestrī izvirza individuālus mācību mērķus un izvērtē to sasniegšanu.
· Ne mazāk kā 80% skolēnu mācību gada laikā demonstrē uzlabojumus pašvadītas mācīšanās prasmēs (pēc pedagogu un pašvērtējuma anketām).
· Katram skolēnam mācību gada laikā ir vismaz 2 pašvērtējuma un mērķu pārskatīšanas sarunas.
· Ne mazāk kā 60% skolēnu aptaujās norāda, ka izjūt savu atbildību par mācību rezultātiem un spēj patstāvīgi plānot darbu.
· Skolas līmenī tiek organizēti vismaz 2 pasākumi gadā (piemēram, konkursi, diskusijas), kas stiprina skolēnu pašvadītas mācīšanās prasmes.
|
|
Datu un informācijas metodes
|
Sarunas ar dažādām mērķgrupām, mācību stundu vērošanā iegūtie dati, aptaujas.
|
Prioritāte: Pilnveidot skolotāju profesionālo kvalitāti, uzsvaru liekot uz summatīvās vērtēšanas darbu izstrādi un vērtēšanas procesu.
|
|
2026./2027.m.g.
|
|
Kvalitatīvie SR
|
· Pedagogi konsekventi izstrādā summatīvās vērtēšanas darbus, ievērojot vienotus un caurskatāmus kritērijus.
· Vērtēšanas process skolā ir vienots, atbilstošs skolēnu snieguma vērtēšanas kārtībai un skaidrs visiem iesaistītajiem (skolēniem, vecākiem, pedagogiem).
· Pedagogi regulāri sadarbojas vērtēšanas darbu izstrādē un analizē rezultātus, lai pilnveidotu mācību procesu.
· Skolēniem un vecākiem ir pieejama saprotama atgriezeniskā saite par sasniegumiem un turpmākiem attīstības virzieniem.
|
|
Kvantitatīvie SR
|
· 100% pedagogu izstrādā summatīvās vērtēšanas darbus atbilstoši noteiktajām prasībām.
· Katram mācību priekšmetam mācību gada laikā ir izstrādāti un īstenoti vismaz 2–3 summatīvie vērtēšanas darbi.
· 100% mācību priekšmetu noslēgumā tiek sagatavoti gada noslēguma vērtēšanas darbi.
· Vismaz 2 reizes mācību gadā notiek pedagogu metodiskās sanāksmes, kurās analizē summatīvo vērtējumu rezultātus un dalās pieredzē.
· Vismaz 90% skolēnu un vecāku aptaujās norāda, ka vērtēšanas process skolā ir skaidrs un saprotams.
|
|
Datu un informācijas metodes
|
Dokumentu analīze, aptaujas, sarunas ar dažādām mērķgrupām.
|
Prioritāte: Paaugstināt pedagogu profesionālo kompetenci kvalitatīvu, skolēncentrētu mācību stundu plānošanā, organizēsanā un vadīšanā.
|
|
2027./2028.m.g.
|
|
Kvalitatīvie SR
|
· Pedagogi mācību stundas plāno, ņemot vērā skolēnu vajadzības, spējas un mācīšanās stilus.
· Stundās tiek nodrošināta aktīva skolēnu iesaiste un sadarbība, veicinot kritisko domāšanu un radošumu.
· Pedagogi izmanto dažādas mācību metodes un digitālos rīkus, lai sekmētu skolēncentrētu pieeju.
· Mācību stundu kvalitātes izvērtējumos redzams uzlabojums skolotāju profesionālajā darbībā.
· Skolā nostiprinās profesionālās sadarbības kultūra, regulāri daloties ar pieredzi un labās prakses piemēriem.
|
|
Kvantitatīvie SR
|
· Ne mazāk kā 80% mācību stundu vērojumos konstatēta skolēnu aktīva līdzdalība un diferencēta pieeja.
· Katrs pedagogs mācību gada laikā piedalās vismaz 2 profesionālās pilnveides pasākumos par skolēncentrētu mācību plānošanu un vadīšanu.
· 100% pedagogu mācību gada laikā piedalās pieredzes apmaiņas pasākumos vai metodiskajās sanāksmēs, kur analizē mācību stundu kvalitāti.
· Ne mazāk kā 85% skolēnu aptaujās atzīmē, ka mācību stundās tiek ņemtas vērā viņu vajadzības un sniegta iespēja aktīvi iesaistīties.
|
|
Datu un informācijas metodes
|
Mācību stundu vērošana, dokumentu analīze, aptaujas.
|
Prioritāte: Skolas drošas vides pilnveidošana. Skolas sporta stadiona infrastruktūras un funkcionalitātes atjaunošana, skolas foajē grīdas kapitālais remonts, skolas telpu remonta turpināšana un materiāli tehniskās bāzes uzlabošana.
|
|
2025./2026.m.g. - 2027./2028.m.g.
|
|
Kvalitatīvie SR
|
· Skolā tiek nodrošināta droša, vizuāli pievilcīga un funkcionāla vide mācību un ārpusstundu aktivitātēm.
· Skolas sporta stadions atjaunots, atbilstošs mūsdienu prasībām un piemērots gan sporta stundām, gan kopienas aktivitātēm.
· Skolas foajē ir sakārtots un estētiski pievilcīgs, radot skolēniem un apmeklētājiem drošu un patīkamu vidi.
· Skolas telpu remonti tiek turpināti pakāpeniski, radot komfortablus apstākļus mācību procesam.
· Materiāli tehniskā bāze tiek regulāri papildināta un nodrošina mūsdienīgu mācību procesa kvalitāti.
|
|
Kvantitatīvie SR
|
· 100% skolas budžetā ieplānotie līdzekļi tik izlietoti jēgpilni un racionāli.
· Ne mazāk kā 90% skolēnu un pedagogu aptaujās norāda, ka skolas vide ir droša, ērta un mācībām piemērota.
|
|
Datu un informācijas metodes
|
Skolas telpu apskate, saimniecisko dokumentu analīze, aptaujas.
|
- AUDZINĀŠANAS DARBA PRIORITĀRIE UZDEVUMI TRIJU GADU PERIODAM
|
Prioritātes
|
Sasniedzamie rezultāti
|
|
Nacionālās identitātes stiprināšana caur latviešu tradīcijām.
|
- Skolēni apzinās sevi kā latviešu kultūras daļu un izprot savas piederības nozīmi Latvijas valstij.
- Skolēni aktīvi iesaistās latviešu tautas tradīcijām veltītos pasākumos skolā un ārpus tās (piemēram, Ozoliņa svētki, valsts svētki, gadskārtu svinības, ģimenes diena u.c.).
- Palielinās skolēnu zināšanas par latviešu kultūras mantojumu — tautasdziesmām, simboliem, tradīcijām, svētkiem un vēsturi.
- Tradīciju un kultūras vērtību iedzīvināšana notiek ne tikai atsevišķos pasākumos, bet kā daļa no ikdienas audzināšanas procesa.
- Skolas vide veicina latviskās identitātes izpratni — tiek attīstīta cieņa pret savu kultūru.
- Skolēni spēj reflektēt par latviešu vērtībām un salīdzināt tās ar mūsdienu dzīves realitāti, attīstot spēju kritiski domāt un saglabāt savu identitāti.
|
|
Cieša un mērķtiecīga sadarbība ar vecākiem kā pamats skolēna vispusīgai attīstībai un audzināšanai
|
· Vecāki aktīvi piedalās skolas audzināšanas pasākumos un klases dzīvē.
· Starp skolotājiem un vecākiem ir regulāra un atklāta saziņa par skolēna uzvedību, sasniegumiem un vajadzībām.
· Vecāki zina, kādi ir skolas audzināšanas mērķi, un atbalsta tos arī mājās.
· Skolēni saņem vienotu atbalstu gan skolā, gan ģimenē.
· Vecāki jūtas iesaistīti un sadarbībā ar skolu spēj palīdzēt bērna attīstībai.
· Skolā tiek rīkotas tikšanās ar vecākiem par bērnu audzināšanu un attīstību.
· Veidojas uzticēšanās un cieņa starp vecākiem un skolotājiem, skolas darbiniekiem.
|
|
Skolas pozitīva tēla veidošana, iedzīvinot mācību stundās un ārpusstundu nodarbībās skolas vērtības - atbildība, cieņa, godīgums.
|
- Skolēni zina un spēj nosaukt skolas vērtības – atbildību, cieņu un godīgumu.
- Šīs vērtības tiek regulāri akcentētas mācību un audzināšanas darbā, kā arī pasākumos un sarunās ar skolēniem.
- Skolēni uzvedas saskaņā ar vērtībām – pieklājīgi izturas pret citiem, godīgi rīkojas un uzņemas atbildību par savu rīcību.
- Skolotāji mērķtiecīgi nostiprina vērtības gan stundās, gan ārpusstundu aktivitātēs.
- Skolas vide kļūst droša, atbalstoša un cieņpilna – tas atspoguļojas gan skolēnu attiecībās, gan attieksmē pret mācībām.
- Pieaug skolēnu piederības sajūta skolai – viņi lepojas ar savu skolu un tās vērtībām.
|
6.STRATĒĢISKAIS MĒRĶIS UN UZDEVUMI KARJERAS IZGLĪTIBAI
Skolas stratēģiskais mērķis karjeras izglītībā: sekmēt skolēnos izpratni par izglītības lomu cilvēka dzīvē, veicinot mērķtiecīgu karjeras izvēli.
Karjeras izglītības programmas mērķis ir nodrošināt skolēna karjeras vadības prasmju pilnveidi, lai skolēns, izprotot savas, darba tirgus un sabiedrības attīstības un mijiedarbības tendences un spēj patstāvīgi pieņemt un īstenot karjeras attīstības lēmumus, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personu.
Karjeras izglītības uzdevumi:
- Nodrošināt katram izglītojamajam pašnovērtēšanas metožu apguves iespējas;
- Palīdzēt izmantot zināšanas par sevi, lai izprastu savas spējas, stiprās puses, intereses, prasmes un talantus, pieņemtu lēmumus, noteiktu mērķus;
- Veidot katrā izglītojamajā interesi par karjeru, iepazīstinot ar darba pasauli un ar to saistīto izglītības daudzveidību;
- Palīdzēt katram izglītojamajam pieņemt apzinātu lēmumu par turpmāko izglītību un ar to saistīto iespējamo karjeru;
- Apzināties mācību, darba un saturīga brīvā laika pavadīšanas nozīmi karjeras izvēles procesā;
- Attīstīt prasmes, kas nepieciešamas savas karjeras attīstības plānošanā, lai sekmīgi konkurētu darba tirgū;
- Izprast mainīgās darba pasaules un mūžizglītības jēdzienus.
Darba grupa: Anita Doroščonoka, Vija Dikule, Evita Kubecka, Inta Deksne.
SASKAŅOTS
Rēzeknes novada pašvaldības izglītības un sporta pārvaldes vadītāja Skaidrīte Strode
|